Akadēmiskais centrs
LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta (ASI) zinātnieki, administratīvais un vispārējais personāls aktīvi piedalījās Zinātnieku naktī-2022 ar ļoti daudzveidīgu programmu Latvijas Universitātes Zinātnes māja 6.stāvā.
LU ASI, Kvantu fizikas laboratoriju pārstāvēja:
1. kopā ar LU ASI zinātnisko asistenti Lāsi Mīlgrāvi apmeklētāji varēja vērot dažādu gaismas avotu spektrus, kas aplūkojami ar spektrometru izgatavotu no CD.
2. savukārt LU ASI laborants Arvīds Sedulis stāstīja par optiskiem gaismas vadiem un LU ASI laborants Viesturs Ignatāns stāstīja par gaismas laušanu prizmā no ūdens un kustināmiem spogulīšiem.
Laboratorijā visu redzētu un dzirdēto papildināja laboratorijas vadītājs – vadošais pētnieks Dr. Jānis Alnis.
LU ASI Biofotonikas laboratoriju pārstāvēja:
1. LU ASI pētniece Emīlija Vija Ploriņa uzstājās ar posteri “Biofotonikas metodes reto ādas slimību novērtēšanai” un ar Nuance kameru, kas demonstrēja spektrālās atšķirības uz ādas.
2. LU ASI vadošais pētnieks Dr. Aleksejs Ļihačovs, stāstīja par ERAF projektu “Ātra un rentabla, uz mašīnmācīšanos balstīta sistēma mikroorganismu augšanas analīzei” (Nr. 1.1.1.1/19A/147 ), demonstrēja eksperimentu “Baktēriju augšanas demonstrācija, izmantojot lāzera speklu metodi”- baktēriju augšanas aktivitāte šķidrajās barotnēs. Lāzera spekli tika projicēti uz sienas.
3. LU ASI vadošā pētniece Dr. Inga Saknīte prezentēja savu pēcdoktorantūras ERAF projektu “Metode iekaisuma apjoma un līmeņa novērtējumam ādā, izmantojot plaša apgabala hiperspektrālo attēlošanu un atstarotās gaismas konfokālo mikroskopiju” (Nr. 1.1.1.2/VIAA/4/20/665) un pastāstīja par iespēju neinvazīvi un reālā laikā vērot organisma imūno šūnu kustību virsējos ādas asinsvados un kā imūno šūnu mijiedarbība palīdz ārstiem novērtēt asins vēža pacientu izredzes pēc cilmes šūnu transplantācijas. Kā arī dalījās pieredzē ar ādas veidojumu segmentēšanu un skaitīšanu pacientiem ar pērtiķu bakām, izmantojot fotogrāfijas un mākslīgo intelektu.
4. LU ASI vadošais pētnieks Dr. Uldis Rubīns parādīja eksperimentu: pulsa mērīšana no plaukstas, izmantojot bezkontakta optisko metodi. Cilvēkam tika mērīts sirdsdarbības ritms, izmantojot bezkontakta optisko metodi - fotopletizmogrāfiju. Izmantojot videokameru, datoru un projektoru, personai pulss tiek vizualizēts uz galda virsmas, blakus plaukstai. Tādējādi var attālināti mērīt pulsu, nepieskaroties personai, kas ir aktuāli COVID u.c. pandēmiju laikā. Galvenie pielietojumi šai tehnoloģijai ir medicīnas joma un drošības sistēmas.
LU ASI Augstas izšķirtspējas spektroskopijas un gaismas avotu tehnoloģijas laboratoriju pārstāvēja:
LU ASI vadošie pētnieki Dr.Atis Skudra, Nataļja Zorina, Rita Veilande, Gita Rēvalde, kā arī LU ASI pētniece Anda Ābola, LU ASI laborante Antonija Rimša eksperimenta formā demonstrēja dzīvsudraba mērīšanu izelpā un ar plakātu palīdzību stāstīja par melnajiem stārķiem un augsnes piesārņojumu klimata pārmaiņu kontekstā. Pētījumi par melnajiem stārķiem notiek fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta Nr. lzp-2020/1-0005 "Dzīvsudraba piesārņojums savvaļas putnos Latvijā: pašreizējais stāvoklis un līdzšinējo pārmaiņu rekonstrukcija" ietvaros.
LU ASI Optisko biosensoru un funkcionālo nanomateriālu laboratoriju pārstāvēja:
1. LU ASI pētniece Dr.Viktorija Fedorenko stāstīja par sensoru platformas izstrādi pamatojoties uz fotoluminiscences ZnO nanokompozītiem.
2. Stāstījumu par jaunas viendimensijas metāla oksīda (MOX) kodola apvalka nano šķiedrām, kas veidotas, izmantojot koaksiālu elektrisko vērpšanu (CSNES) sniedza LU ASI inženieris Kārlis Grundšteins. Šādas metodes tiek pētītas projektā “Nanostrukturālās virsmas izveide un attīstība zobu implantu ražošanai” (Nr. 777926-NanoSurf-H2020-MSCA-RISE-2017).
3. Savukārt LU ASI zinātniskā viesasistente no Ukrainas Iryna Tepliakova sniedza ieskatu par to kas ir nanostrukturēto metālu oksīdu pārklājumi, 3D sastatnes, kas iegūtas ar organisko nano kabeļu elektriska spiediena nogulsnēšanos un implantāta lāzera modelēšanu, izmantojot biotehnoloģiju, šūnu inženieriju un nanotehnoloģiju.
4. Par pētījumiem, kas tiek veikti ERAF projekta “Jauna fotoluminescences platforma Listeria mono citogēnu noteikšanai” (Nr. 1.1.1.5/21/A/001) ietvaros par Listeria mono citogēnu noteikšanu un citiem procesiem stāstīja LU ASI pētnieks Dr. Maksym Pogorielov, LU ASI viespētniece Dr. Viktoriia Korniienko un zinātniskā viesasistente Kateryna Diedkova.
SPIE LU Studentu nodaļu prezentēja Emīlija Vija Ploriņa, Inga Brice, Ilze Ošiņa, Lāse Mīlgrāve rādot eksperimentus un stendus - stereogrammas, 3D hologramma, "bezgalīgo tuneli", eksperimenti ar lēcām un mini spektrometriem.
Paralēli visām zinātniski eksperimentālajām aktivitātēm LU ASI administrācija, direktore Inga Šīrante ar savām kolēģēm Līgu Zeltiņu un Jeļenu Blazareni, uzrunāja pasākuma apmeklētājus un koordinēja to plūsmu, cienāja ar saldumiem un piemiņas suvenīriem no LU ASI.
LU ASI, Atomfizikas, atmosfēras fizikas un fotoķīmijas laboratoriju, LU Šķūņu ielā 4 pārstāvēja un piedalījās 3 komandas prezentējot divus ERAF 1.1.1.2. aktivitātes “Nākamās paaudzes tehnoloģijas izstrāde augstas tīrības kristālu audzēšanā, izmantojot MHD pseido levitāciju” ( Nr. 1.1.1.1/20/A/070) un “Tehnoloģiski pētījumi lai radītu nākamās paaudzes mazizmēra 100 keV bora jonu implantācijas iekārtu ar TRL līmeni tuvu pie 4” (Nr.1.1.1.1/19/A/144):
• par plazmas ģenerēšanu stāstīja un prezentēja - LU ASI inženieris Austris Pumpurs;
• par Bora jauno prototipu un par QMS stieņiem – LU ASI pētnieks Jānis Blahins;
• 4-5 cilvēku grupām LU ASI pētnieki Viesturs Silamiķelis un Aigars Apsītis demonstrēja reālu kvazilevitācijas eksperimentu.
Laboratorijā visu redzētu un dzirdēto papildināja laboratorijas vadītājs – vadošais pētnieks Dr. Arnolds Ūbelis.
Pasākuma “Zinātnieku nakts - 2022” programma šeit
Pasākuma “Zinātnieku nakts - 2022” foto galerija šeit
