Optisko biosensoru un funkcionālo nanomateriālu laboratorija

Laboratorijas vadītājs - Dr. Roman Viter

Galvenie zinātniskā darba virzieni:

jaunu fotonisko nanomateriālu izstrāde optiskajiem ķīmiskajiem sensoriem un biosensoriem izmantošanai medicīnā un lauksaimniecībā;
jaunu nanomateriālu fotoinducētu procesu izpēte;
funkcionālo nanomateriālu izstrāde vides monitoringam, fotokatalizēšanai un piesārņotāju noteikšanai;
funkcionālu nanomateriālu izstrāde īpašiem medicīniskiem lietojumiem

Notikumi:

Laboratorijas darbības prezentēšana pasākumā "Eiropas Zinātnieku nakts 2021"

2021. gada 30.aprīlī pasākums "Eiropas Zinātnieku nakts 2021" notika virtuāli tīmekļa vietnē www.zinatniekunakts2021.lv. Šī pasākuma ietvaros LU ASI Optisko biosensoru un funkcionālo nanomateriālu laboratorijas vadītājs, vadošais pētnieks Roman Viter bija sagatavojis prezentāciju ar iekļautiem video materiāliem par darbu laboratorijā un īstenotajiem projektiem. "Eiropas Zinātnieku nakts 2021" pasākuma programmā video tika demonstrēts Dextrum viruālālajā skatuvē plkst. 22:15 Nanomateriāli- zobu implanti un citas tikpat interesantas lietas par un ap ķīmisko fiziku - ierakstu skaities šeit.

Prezentācijā bija iekļauti divi video materiāli, kuri tika nofilmēti Optisko biosensoru un funkcionālo nanomateriālu laboratorijā :

LU ASI Optisko biosensoru un funkcionālo nanomateriālu laboratorijas zinātniskā asistente Daina Damberga stāstīju par elektrovērpšanas (electrospinning) metodi un demostrēja to darbībā, lai iegūtu nano šķiedras (nanofibers), ko var izmantot vai nu uzreiz, vai pēc termiskās apstrādes krāsnī. Iegūtās 1D struktūras jeb nano šķiedras var izmantot sākot no brūču pārsējiem un zāļu transporta, līdz pat optiskajiem pesticīdu sensoriem, tādējādi padarot šo metodi ne vien efektīvu, bet arī plaši noderīgu daudzās nozarēs. Elektrovērpšanas metode tiek pielietota Optisko biosensoru un funkcionālo nanomateriālu laboratorijā īstenotā FLPP projektā lzp-2018/1-0394 "1D ZnO/Polidopamīna kodola čaulas nanostruktūru izstrāde ar uzlabotu jutību un uzlabotām struktūras, elektroniskajām un optiskajām īpašībām", projekta vadītājs Roman Viter. Video skaties šeit.

LU ASI Optisko biosensoru un funkcionālo nanomateriālu laboratorijas inženieris Kārlis Grundšteins stāstīja par zoba implanta virsmas apstrādi ar plazmas elektrolītiskās oksidācijas metodi. "Lai titānu varētu izmantot kā zobu implantu, tā virsmai jātiek apstrādātai, jo, ja tā ir gluda, tad audiem nav iespēja pieķerties, tāpēc tiek izmantota Plazmas elektrolītiskā oksidācija (PEO), ar kuras palīdzību tiek uzlabotas virsmas īpašības. Ievietojot titāna paraugu elektrolītā, tam tiek padots augsts spriegums, kas izlādes laikā izveido mikro izmēra iedobumus. Rezultātā tiek iegūta poraina virsma, kas nodrošina labu audu pieķeršanos un biosaderību" . Izmantotā metode tiek pielietota H2020 programmas projektā Līg.nr.777926-NanoSurf-H2020-MSCA-RISE-2017 "Nanostrukturālās virsmas izveide un attīstība zobu implantu ražošanai", projekta koordinators Roman Viter. Video skaties šeit.